Septembris 2019  
P O T C P S Sv
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30            

Uzdevumi bērna runas attīstībai

Kamēr bērna fonemātiskā dzirde nav attīstījusies, viņš nedzird, kā vārdi pareizi izklausās un to vietā izdomā savus. Šī iemesla dēļ viņš visbiežāk pats to nemana, nedzird, ka kļūdās un kādas skaņas izrunā nepareizi. Labākais, ko var darīt, ir pareizi atkārtot šo vārdu un vārdus ar līdzīgām skaņām, līdz bērns izdzird, kā tie skan. Ja bērns četru, piecu gadu vecumā runā neskaidri, ir ļoti nopietni jāpadomā par dzirdes pārbaudi. Lai veicinātu bērna runas attīstību, vecāki paši kopā ar bērnu var veikt dažādus vingrinājumus. Padomus sniedz logopēde Vita Skramane.

Motivēšana. Vecākiem jāņem vērā, ka trīs četrus gadus veciem bērniem katrai nodarbei ir vajadzīga motivācija. Šādam nolūkam var izmantot rotaļu gotiņu, lācīti vai citu mīļmantiņu, kas atnāk ciemos un skatās, kā nodarbībā bērns strādā. Kad mazais kaut ko būs labi izdarījis, gotiņa priecāsies un dziedās.

Mēles stāvokļa pārbaudīšana un masāža. Gan mamma, gan tētis mājās var pārbaudīt bērna mēles stāvokli. Tas notiek tā: bērns izbāž ārā garu mēli, noliec to uz leju, cik vien iespējams. Tad jāvēro, vai mēle ir taisna vai nošķiebta uz sānu. Ja mēle novirzās, piemēram, pa labi, tas norāda, ka mēlei labajā pusē ir hiperkinēze bet kreisajā pusē hipokinēze. Tas nozīmē, ka vienā pusē mēlīte ir savilkta, bet otrā pārāk vaļīga.  Un tas pats ir arī tad, ja mēlīte novirzīta uz otru pusi. Tai mēles daļai, kura ir savilkta, lieto atslābinošo glaudīšanu, bet vaļīgajai pusei lieto nostiprinošo masāžu – spaidīšanu un vibrināšanu. Masāžu veic ar zobu birsti.

 

 

 

Mēles pacelšana. Var pamasēt mēles saitīti tā, lai jūt vieglas sāpes. Ja bērns vēl nespēj aizskart ar mēli degunu, var palīdzēt ar savu pirkstu vai karotīti vai kādu speciālo instrumentu.

 

Mēle pie zoda. Bērns izbāž mēli, cik vien iespējams un cenšas aizskart zodu.

Pulksteņa pendele. Var jautāt bērnam: „Vai zini, kā iet pulksteņa pendele?” Pēc dialoga, kura beigās mamma vai tētis parāda, kā tas notiek, bērns izbāž mēli, cik garu vien iespējams un pārvieto to no viena lūpu kaktiņa uz otru. Šajā uzdevumā svarīgi, lai nekustas zods, ja kustas zods, nekustas mēles sakne. Lai kustētos nevis zods, bet mēles sakne, var ar roku pieturēt bērna zodu. Un vēl svarīgi vingrinājumu izpildīt lēni.

Kaķis. Lai bērns būtu motivēts mēli virzīt gar augšlūpu, to var apsmērēt ar kaut ko garšīgu un tad ar mēli laizīt nost.

Pūšanas uzdevumi. Ikviena bērna runas attīstībai ļoti svarīgi ir pūšanas uzdevumi, kas veicina elpošanu, attīsta lūpu stāvokli, trenē mutes muskuļus. Lai pūšana būtu interesantāka, var uz galda no diviem priekšmetiem izveidot nelielus vārtus, ko sargā vārtsargs (kāda bērna rotaļlieta), un jāiepūš vārtos spalva. Var pūst svilpi.
Var darīt arī tā – ņemam kādu bļodu, ieliekam tajā bumbiņu un bērns to pūš uz apli.

Paslēpes. Bērns cenšas noslēpt abas lūpas mutē. Tad cenšas noslēpt tikai augšējo lūpu. Trešais variants – cenšas noslēpt tikai apakšējo. Uzdevums nav veikts pareizi, ja lūpu noslēpšanā piedalās arī zobi. Pareizi ir tad, ja uzdevumu var veikt tikai ar lūpu palīdzību.

Kaut kas starp lūpām. Daudziem bērniem ir pavērta mute. Tas var būt neiroloģisku  iemeslu dēļ, taču dažiem bērniem mute ir vaļā tāpēc, ka ir palielinātas aizdeguna mandeles, kā rezultātā nevar paelpot caur degunu. Bet ir arī bērni, kuriem ir ļoti īsa augšlūpa, tāpēc jāveic vingrinājumi, kas šo augšlūpu izstiepj. Tādā gadījumā var paņemt, piemēram, lata monētu, rūpīgi nomazgāt un ielikt bērnam starp lūpām. Starp lūpām var arī likt tējkaroti, svilpi, u.c.

Buču došana. Var iemācīt bērnam dot gaisa bučas. Ja bērns vēl tās nemāk dot, var dot buču kādai rotaļlietai.

Klakšķi. Klakšķu veikšana staipa mēles saites. Bērnam lūdz pasmaidīt, tā lai redz zobus un paklakšķināt ar mēles galu pie cietajām augstlējām. (Klaudz zirgu pakavi klik, klak). Vingrinājumu izpilda no sākuma lēnā, pēc tam ātrākā tempā. Zods atkal ir nekustīgs, kustās tikai mēle. Ja klakšķināšana neizdodas, tad no sākuma bērnam māca vingrinājumu, kurā bērns izstiepj platu mēli, uzliekot to uz apakšlūpas. Uz mēles gala uzliek mazu salduma gabaliņu un bērnam tas ir jāpiesūcija pie cietajām augstlējām. Apakšžoklis nekustīgs. Ja vingrinājums neizdodas, tīru rādītājpirkstu iebāž starp bērna dzerokļiem, neļaujot mutei aizvērties.

Šķīvja laizīšana un mēles rādīšana. Maziem bērniem parasti patīk ar mēli izlaizīt šķīvi. Var iedomājies, ka pēc garšīgās putras izēšanas tiek izlaizīts šķīvis.  Var uz šķīvja ieliet kaut ko reāli izlaizāmu. Bet, protams, nedrīkst aizmirst ar bērnu sarunāt, ka to nevar darīt ciemos vai viesību laikā. To var darīt tikai tad, kad vingrinās. Arī mēles rādīšana sabiedrībā ir nepieņemama lieta, bet pie logopēda vai vingrinoties to var darīt.

Mutes skalošana. Svarīgs uzdevums, kas trenē vaigu, mēles muskuļus, ir mutes skalošana. Kad bērns jau prot muti skalot ar ūdeni, var mācīties skalot tikai ar gaisu. Nedrīkst kustināt galvu, jākustina tikai vaigi.

 

 

 

 

 

Raksts no

Padomi bērna runas attīstībai

Pasakot vārdus – runas attīstības veicināšana, cilvēki nereti iedomājas dažādus sarežģītus mēles vingrinājumus un arī mēli mežģījošus skaitāmpantus. Tomēr runas attīstību bērnam veicina arī daudzas citas lietas. Padomus sniedz logopēde Vita Skramane.
 
Kā zināms, ir dažādi vingrinājumi, ko veic visu skaņu izrunas veicināšanai un vēl ir specifiskie vingrinājumi, ko veic kādas konkrētas skaņas neizrunāšanas gadījumā. Lai veicinātu skaņu izrunu, nepietiek tikai ar dažādiem mēli kustinošiem vingrinājumiem. Vingrinājumiem jābūt tādiem, kas attīsta fonemātisko dzirdi. Diemžēl pētījumi liecina, ka lielākai daļai bērnu, kuriem ir valodas traucējumi ir fonemātiskās dzirdes attīstības problēmas.
 
Dzirdi attīstoši uzdevumi

Riekstu brīnummaisiņš. Maisiņā ir rieksti pa pāriem ar atšķirīgu skaņu. Labākais ir tas, ka šādu maisiņu var uztaisīt paši vecāki, līdz ar to nav jātērē liela nauda. Riekstus gatavo tā: ņem valriekstus ar visu čaumalu, ar nazi pa rieksta „vīlīti” pārdala uz pusēm, izņem kodolu ārā un iepilda grabošas lietiņas. Vienā riekstu pārī var pildīt griķus, otrā grūbas, trešā - mazas plastmasas bumbiņas. Un tā pa pāriem var pildīt jebko. Kādu riekstu pāri var atstāt tukšu. Bērnam tiek dots uzdevums ņemt ārā riekstus pa vienam, pakratīt un sameklēt vēl vienu ar tādu pašu skaņu.

Ritmiskais grabulis. No riekstiem var uztaisīt grabuli, ar ko sit pa plaukstiņu un cenšas atdarināt nosaukto ritmu. Lai bērnam interesantāk, var uzsist ritmu, ko atdarina, piemēram, tam tam tam-tam-tam.  Grabuļa pagatavošanā var izmantot jūrmalā salasītus kociņus, riekstus, gliemežvākus. Var izmantot arī no zīdaiņa dienām palikušus grabulīšus.

Pirkstiņu vingrinājumi
Pirkstiņu vingrinājumi ir ne mazāk svarīga lieta. Smadzenēs ir centri, kas atbild par runu. Jo vairāk mēs attīstām sīko pirkstu muskulatūru, jo vairāk attīstās runas centri līdz ar to arī runa. Prakse rāda, ja bērnam ir neveikli pirksti, parasti ir arī neskaidra runa.

Zvaniņš. Visvienkāršākais uzdevums ir zvaniņa šķindināšana.

Krepapīra darbiņš.
Ņem kreppapīra strēmeli, saslapina pirkstus, strēmeli virpina grīstītē. Kreppapīrs nevērpjas, ja ir sausas rokas. Vēlāk šos savirpinātos papīrus var izmantot dažādu priekšmetu aplīmēšanai.

Kustību pantiņi.
Kustību pantiņi ļoti patīk ne tikai bērniem līdz gada vecumam, bet arī trīsgadniekiem, jo viņi var šos pantiņus runāt līdzi. Saliek rociņu dūrītē, pēc kārtas atliec pa vienam pirkstiņam un nodzied par to.
Šis pirkstiņš – vectētiņš,
Šis pirkstiņš – vecmāmiņa,
Tas garais – tētis,
Tā – māmiņa.
Bet tas maziņais,
Tas jau tas labiņais.

Pirkstiņu glaudīšana un vingrināšana.
Laikā, kad bērniņš ir pavisam mazs un viņš tiek barots, ir svarīgi ir pirkstiņus glaudīt un pamasēt. Sīko pirkstu muskulatūras attīstīšanai der dažādas rotaļlietas, kur bērniem jāliek lietā roku veiklība, piemēram, puzles, klucīšu krāmēšana, dažādu gabaliņu salikšana, jo visi šie uzdevumi attīsta koordināciju, koncentrēšanos un domāšanu.
 
Attēlu kartiņas. Logopēdiskā darba neatņemama sastāvdaļa, lai aktivizētu runu un domāšanu, ir dažādas kartiņas ar attēliem. Šādas kartiņas var pagatavot paši vai iegādāties veikalos. Uzdevumi – salikt, piemēram, visu transportu attēlus vienā rindā, kurš no šiem dzīvniekiem ir liekas? Ar šādu uzdevumu palīdzību mēs saprotam, vai bērnam ir priekšstats par dažādiem vispārinošiem jēdzieniem un kategorijām.
 
Koordināciju attīstošie uzdevumi

Nēsāšana.
Ņemam kādu lietiņu, piemēram, bumbiņu vai spalvu, vai sagumzītu papīru, ieliekam karotē, bērns to nes no viena istabas gala uz otru. Jo lielāka un vieglāka lieta stāv karotē, jo grūtāks uzdevums. Tad šo izdevumu veic ar otru roku, kas nav vadošā.

Pieskaršanās un miegšana.
Pieskarties ausij. Aizvērt vienu aci, otru aci.

Kā var pateikt, ka bērna roka ir gatava rakstīšanai? Uzdevums ar labo jeb dominējošo (ja dominējošā ir kreisā, tad ar kreiso) roku pa galvas aizmuguri pieskarties kreisajai ausij (ja ar kreiso roku, tad labajai).

Rāpošana. Vēl viens ļoti svarīgs kustību koordinācijas, līdz ar to arī runas attīstības elements ir rāpošana. Tas no vienas puses nav tieši saistīts ar runas motoriku, bet tajā pašā laikā bērna organisms ir viens liels veselums.

Atmiņu un komunikāciju trenējošie uzdevumi

Sameklē vienādās!
Attēlu kartiņas apgrieztas uz otru pusi, pa vienai griež otrādi un meklē vienādās. Ja atrod, tad ņem nost no laukuma, ja neatrod, apgriež ar muguriņu uz augšu un noliek vietā.

Pasakas.
Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka pamatu pamats iztēles attīstīšanai ir pasaku lasīšana, stāstīšana, pārrunāšana un atstāstīšana. Agrāk lielākā daļa bērnu prata stāstīt, tad tagad ir daudz bērnu, kuri pat skolā runā vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Nepietiek ar to, ka tiek uzlikts disks ar pasaku, jo izpaliek runāšanas moments. Tikai klausoties nav tiešā saskarsme ar valodu.

Burtiņu mācība.
Bērnam ir ļoti svarīga vizuālā informācija, ir svarīgi kopā ar bērnu veikt uzdevumus, kas attīsta dzirdi.  Šim nolūkam var gatavot auduma gabaliņus, kam virsū uzšūti burtiņi, kā rezultātā bērns iemācās atšķirt, kurš ir pirmais burts, kurš pēdējais. Diemžēl reti kurā grāmatā ir normāli burti – tie ir par mazu, par smalku, ir neatbilstošs šrifts.

Krāsu apgūšana.
Ir daudzi bērni, kas nepazīst krāsas. Uzdevums – noliek bērnam priekšā krāsu zīmuļus vai flomāsterus un lūdz pacelt zilo, zaļo, dzelteno. Svarīgi ir likt ne tikai pacelt, bet arī nosaukt krāsas – kādā krāsā ir šis zīmulis. Jāsāk ir ar četrām pamatkrāsām – zils, zaļš, dzeltens, sarkans.

Sadarbošanās uzdevums.
Katram dalībniekam ir savas krāsas pildspalva vai zīmulis. Pirmais dalībnieks klusībā izdomā, ko vēlas zīmēt, un velk tikai vienu līniju, neatraujot roku no papīra. Kad līnija uzzīmēta, zīmē otrs. Otrs prātā prognozē ko pirmais ir vēlējies uzzīmēt, un, neatraujot roku no papīra, zīmē klāt, ko iedomājies. Tad zīmējumu turpina pirmais. Šādā spēlē var uzlikt laika un kopējā svītru skaita limitu. Kad zīmējums pabeigts, bērns stāsta, ko viņš bija iedomājies zīmēt. Seko dialogs par to, ko iedomājās otrs.

Zīmēšana bez skatīšanās.
Katram savas krāsas pildspalva vai zīmulis. Pirmais dalībnieks aizver acis, tiek dots uzdevums zīmēt piemēram cilvēku. zīmē muti, zīmē acis, zīmē galvu, tagad kājas, rokas, rumpi. Kad zīmējums pabeigts, var domāt nosaukumu. Uz pārmaiņām var saukt burtus, piemēram kopskaitā 10.

Raksts no mammam.lv/tetiem.lv

 

 

 

 

 

"Kriksīša" krikumi

„Pasaka par Kriksīti”

Jānis un Anna ir brālītis un māsiņa. Reiz Jānis piegāja pie vecmāmiņas un sacīja:

„Annai drīz būs dzimšanas diena. Es gribu viņai kaut ko uzdāvināt. Gribu pats uztaisīt skaistu lelli.”

Vecmāmiņa bija ar mieru parādīt, kā taisa īstu lelli. Viņa salūkoja skapī lupatiņas un vati un izņēma no galda atvilknes savu rokdarbu kārbiņu. Rokdarbu kārbiņā vecmāmiņa glabāja šķēres, diegu spolītes, dziju kamoliņus, adatas un vēl uzpirksteni.

Tā nu Jānis sāka darināt māsiņai lelli. Pirmajā dienā viņš izstaisīja rumpi, otrajā dienā – galvu, trešajā dienā – rokas, ceturtajā dienā – kājas.
Beidzot lelle bija gatava. Taču tā izskatījās gaužām neglīta.

„Tas nekas”, vecmāmiņa teica Jānim. „Galvenais, ka to tu pats esi taisījis.”
Bet Jānis bija bēdīgs.

„Tā nav nekāda lelle, tāds kriksītis vien ir.”

Te pēkšņi kāda sīka balstiņa ieteicās:

„Neraudi vis! Es gan neesmu sevišķi glīts, bet citādi nekādas vainas man nav.”
„Kas tad tas?” Jānis izbrīnījās. „Vai tu runāt proti?”

„Protu gan,” lelle sacīja.

„Kā tevi sauc?” Jānis jautāja.

„Kriksītis,” lelle atbildēja. „Tu jau pats mani tā nosauci.”

„Bet kā tad tu proti runāt?” Jānis nevarēja vien nobrīnīties.

„Tu tik ļoti gribēji iepriecināt Annu un darināji mani ar tādu mīlestību, ka es kļuvu dzīvs,” Kriksītis sacīja. „Vai tad nav jauki, ka es esmu dzīvs?”

„Ir gan jauki!” Jānis atsaucās.

Un tad pienāca Annas dzimšanas diena. Uz galda stāvēja kliņģeris ar piecām svecītēm – katram gadiņam pa vienai. Turpat atradās arī dāvanas: mozaīka, uzvelkama pīle, lelle ar zeltainiem matiem un vēl tāda jocīga lellīte zilās biksēs.

„Lellis ar diegu matiem ir Kriksītis. Viņš ir dzīvs,” Jānis klusi čukstēja māsiņai ausī.

Un pēkšņi sīka balstiņa iesaucās:

„Daudz laimes dzimšanas dienā!”

To pateica Kriksītis.

Tagad Anna saprata, ka Kriksītis tiešām ir dzīvs, un viņa par to gaužām priecājās.

 

 


 

Dabas materiāli valodas traucējumu novēršanā.

 

Valoda ir universiāls iznstruments, augstākais dabas sasniegums, kas dots tikai cilvēkam. Valoda palīdz cilvēkam spert pirmos soļus pasaules izzināšanā. Mūsu uzdevums ir šo dabas brīnumu attīstīt un pilnveidot bērniem, kuriem ir problēmas tieši valodas pareizā lietošanā, vārdu, skaņu izrunā.

 

Savā darbā esam secinājušas, ka bērniem ar vispārēju valodas attīstības aizturi ir vērojumi arī roku sīkās muskulatūras attīstības traucējumi. Vērojot eksperimentu rezultātus, zinātnieki ( M.Koļcova u.c.) ir konstatējuši runas un roku sīkās muskulatūras ciešu saistību, kas balstās uz CSN darbības īpatnībām. Visciešākā šī saistība ir tieši pirmsskolas vecumā, kad veidojas valoda.

 

KASTAŅI

 

  1. satver kastani saujā, ar īkšķīti glaudīt uz priekšu, atpakaļ.
  2. satvert uz saspiest kastani ar īkšķīti un pārējiem pirkstiem pēc kārtas.
  3. kastani grozīt starp īkšķīti un pārējiem pirkstiņiem pēc kārtas, imitējot stūrēšanu.
  4. rullēt lielu kastani starp plaukstām:

a)      uz priekšu, atpakaļ;

b)      apļojot;

  1. uzlikt plakanus kastaņus uz izstieptu plaukstu virspusēm:

a)      cilāt reizē abas rokas uz augšu, uzleju, pa labi, pa kreisi;

b)      cilāt rokas pārmaiņus uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi;

c)      šūpot abas rokas uz priekšu, atpakaļ, pa labi, pa kreisi;

d)      veikt apļveida kustības pret galda virsmu;

  1. satvert vairākus kastaņus abās plaukstās, izveidojot mājiņu. Paskandināt to pie ausīm.
  2. nolikt vairākus kastaņus rindā uz galda:

a)      ar pirkstiņu veikt plūstošu zigzaga kustību starp kastaņiem;

b)      veikt punktētu kustību starp kastaņiem;

c)      „izsoļot” ar 2., 3., pirkstu starp kastaņiem.

  1. uz galda divi kastaņi. „Zīmēt” astoņnieku ar pirkstu galiņu dažādos virzienos ap kastaņiem. Saspiežot trīs pirkstu galiņus, „Lēkt” pāri kastaņiem.
  2. traukā sabērti mazi kastanīši, zīles, arbūza sēkliņas, rieksti. Ar abu roku īkšķiem un rādīutājpirkstiem izlasīt kastanīšus un iemest otrā trauciņā.

 

LAPAS

 

  1. tur lapas aiz kātiņa, līgani šūpojot zigzaga kustībā, virzot rokas uz leju, imitējot lapu kratīšanu.

Kustības veikt

·        ātri, lēni;

·        simetriski;

·        asimetriski;

  1. lapa uz galda. Pārmaiņus ar abu roku rādītājpirkstiem „iet” pa lapas kārtiņu uz augšu, tad ar pirkstiņu pa galdu apvilkt lapas kontūru.
  2. nopūst lapu:

a)      no galda;

b)      no izstieptas plaukstas;

c)      iesietu diegā;

  1. ķert lidojošu lapu;

 

 

Ināra Dalke, Herta Virkava

Liepājas SPII „Kriksītis” logopēdes

 

 

 

 

 

 

 

 

Dizains: SIA "Dizainers", Izstrādātājs: Lauris Neimanis © LIP 2009